brauktava
brauktava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brauktava | brauktavas |
Ģen. | brauktavas | brauktavu |
Dat. | brauktavai | brauktavām |
Akuz. | brauktavu | brauktavas |
Lok. | brauktavā | brauktavās |
1.Rīks, ar ko kulsta linus.
2.Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
Avoti: ViV