brauktava
brauktava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brauktava | brauktavas |
| Ģen. | brauktavas | brauktavu |
| Dat. | brauktavai | brauktavām |
| Akuz. | brauktavu | brauktavas |
| Lok. | brauktavā | brauktavās |
1.Rīks, ar ko kulsta linus.
2.Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
Avoti: ViV