braukt
Lietojuma biežums :
braukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Virzīties, pārvietoties ar transportlīdzekli.
PiemēriBrauc uz viesnīcu un liec ap četriem servēt kafiju mazā salonā.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiBraukt uz kuģa; braukt uz kuģiem.
Tulkojumidrive, motor.
1.1.Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
PiemēriGāja ar kājām vai brauca ar zirgu.
1.2.transitīvs; lieto: pareti Vadīt transportlīdzekli (piemēram, pajūgu), kuru velk dzīvnieks (piemēram, zirgs).
PiemēriAndrievs militāri sveicina — tas vienīgais, ko viņš iemācījies karā, jo zirgus braukt pratis jau sen.
2.parasti formā: trešā persona Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
PiemēriTrīsreiz nedēļā no Tilzītes brauca tvaikonis„Condor“.
2.1.lieto: reti Par iejūgtiem dzīvniekiem.
3.sarunvaloda Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
PiemēriVislielāko prieku un jautrību izraisīja« Veiklā ledlauža» atrakcija, jo tur uzdevums bija uz paklāja braukt no kalna, vienlaikus metot ar bumbiņu mērķī.
Saistītās nozīmes
3.1.sarunvaloda Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
4.sarunvaloda Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.
PiemēriLaiks " skrien" ātri, un vēl pavisam nesen, retais vien varēja iedomāties, ka šodien glaudīsim telefonus, brauksim ar pirkstu pa digitālo, nevis papīra, karti, un cilvēki aizmirsīs, kas ir žilitons un kasetes.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiBraucam tālāk. Braukt uz (ko). Braukt virsū.
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumiBraukt ar muti; braukt ar mēli. Braukt pa virsu. Braukt par zaķi. Braukt uz kukaiņu ciemu.
Avoti: LLVV, SLG, Sin, KnV
Korpusa piemēri:šeit