braukums
braukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | braukums | braukumi |
| Ģen. | braukuma | braukumu |
| Dat. | braukumam | braukumiem |
| Akuz. | braukumu | braukumus |
| Lok. | braukumā | braukumos |
lieto: reti Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
PiemēriNu gan viņš noprata, no kurienes Kurmis to naudu ņēmis, ko viņam par zirga braukumu maksājis; bet vai viņam daļas lielkungam to stāstīt?
- Nu gan viņš noprata, no kurienes Kurmis to naudu ņēmis, ko viņam par zirga braukumu maksājis; bet vai viņam daļas lielkungam to stāstīt?
- Pēc kādas pusstundas braukuma pa egļu ieskautu ceļu, kas ienesa patīkamu pārmaiņu pēc jūrmalā baudītajām priedēm, sasniedzu Allažmuižu.
- Kāds būs šā braukuma iznākums?
- Pēterburga, lai arī tālāka, no Rušonu stacijas ar viena vilciena braukumu sasniedzama.
- Ineta paņēma taksi, un Helga augstsirdīgi ļāva māsai apmaksāt braukumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit