braukums
Lietojuma biežums :
braukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
lieto: reti Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
PiemēriNu gan viņš noprata, no kurienes Kurmis to naudu ņēmis, ko viņam par zirga braukumu maksājis; bet vai viņam daļas lielkungam to stāstīt?
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit