čaboņa
čaboņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čaboņa | čaboņas |
| Ģen. | čaboņas | čaboņu |
| Dat. | čaboņai | čaboņām |
| Akuz. | čaboņu | čaboņas |
| Lok. | čaboņā | čaboņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → čabēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Burgasas futbollaukumā dzirdama maiga čaboņa, it kā tribīnēs klusi lītu lietus.
- Gaisā savā vēsajā čaboņā čabēja desmitiem likteņu, simtiem bēdu.
- Pēkšņi Dagnijai cauri to čaboņai šķiet, ka ir kaut ko saklausījusi.
- — uz augšu uzkliedza Johans un atbildes vietā saklausīja papīru čaboņu.
- Piespiežu ausi pie klusi burbuļojošās sieniņas: tā pati čaboņa.