smilkstoņa
Lietojuma biežums :
smilkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smilkstoņa | smilkstoņas |
| Ģen. | smilkstoņas | smilkstoņu |
| Dat. | smilkstoņai | smilkstoņām |
| Akuz. | smilkstoņu | smilkstoņas |
| Lok. | smilkstoņā | smilkstoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → smilkstēt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → smilkstēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi pumpējas, klausīdamies manā vienaldzīgajā balsī, raz-dva, viņiem saka mana balss, raz-dva, mana mute izplata skaņas, eins-zwei, mans verbālais aparāts plosa viņu ausis, bet es domāju par Makša vārdiem, ka vīru spēks esot pirkstos, ka tiem nav piemērotas adatas un diegi, ka vīriešiem vajag prāvākus objektus, dzirdu, ka daži duhi jau sāk smilkstēt, un vienlaikus jūtu, kā viņu smilkstoņa, bezspēcība, ko izstaro viņu puskailie ķermeņi, kas izplata asu, ar kājautu smirdoņu sajaukušos sviedru smaku, viņu drebošie elkoņi, tumsā krītošie, pliki noskūtie pakauši iepludina manī baudas vilni, kas svilina ciskas un pirkstus, un pamazām visa mana miesa pamirst reibumā — asinsrite piepeši ir uzņēmusi ātrumu, asinis triecas smadzenēs tā, ka teju vai zaudēju samaņu, reibstu no biezās, lēnās tumsas, kas svilina vēdera ādu, gģe maja ruka, dzirdu smilkstoņu tumsā un nekādi nevaru atcerēties, vai Maksim izdevās piepildīt savu sapni — izdarīt to, laižoties lejā no debesīm, un putna vienaldzībā apķēzīt šo planētu, šo nolādēto tumsu, kur kāds meklē zaudētu roku, kāds meklē pierādījumus paša eksistencei, kur mana roka meklē mani pašu...
- Kad jau nolēmu par to vairs galvu nelauzīt - mazums, kas cilvēkam noticis - no somas atskanēja smilkstoņa un skrāpēšanās...