smilkstēt1
smilkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smilkstu | smilkstam | smilkstēju | smilkstējām | smilkstēšu | smilkstēsim |
| 2. pers. | smilksti | smilkstat | smilkstēji | smilkstējāt | smilkstēsi | smilkstēsiet, smilkstēsit |
| 3. pers. | smilkst | smilkstēja | smilkstēs | |||
Pavēles izteiksme: smilksti (vsk. 2. pers.), smilkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smilkstot (tag.), smilkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smilkstētu
Vajadzības izteiksme: jāsmilkst
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
2.parasti formā: trešā persona Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
2.1.Par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
2.2.Par lodēm, šāviņiem lidojumā.
3.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Viņš citādi atsauksies — nopriecāsies, sāks smilkstēt, riet...
- Apsēdos pie stūres, asaras birst, kājstarpe smilkst kā nodīrāta.
- Mājoklī viņa atstājusi suni, kurš vairākas dienas rējis un smilkstējis.
- Smalkā balstiņā aiz prieka smilkstot, aizskrienu un atnesu bultu Rimim.
- Suns rūc un smilkst; viņi nedzird, kā pietuvojas rati.