smilksts
smilksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smilksts | smilksti |
| Ģen. | smilksta | smilkstu |
| Dat. | smilkstam | smilkstiem |
| Akuz. | smilkstu | smilkstus |
| Lok. | smilkstā | smilkstos |
smiksts apvidvārds
1.Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → smilkstēt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galīgi izsalcis, es varonīgi laužos iekšā piedraņķotās ēdnīcās un žēli smilkstu.
- Suņi apklusa un ar žēlu, neapmierinātu smilkstu nogūlās zemē.
- Smilkstu lūgšanas Ēo un priecājos, ka viņai tika aiztaupīts šāds liktenis.
- Viņa dzirdēja smilkstus un elsas, un mežonīgas orgasma brāzmas.
- Atkal, pilns nepacietības, smilkstu — baidos, ka tā vairs neatgriezīsies...