uztraucošs
uztraucošs darbības vārds; formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | uztraucošs | uztraucoši |
Ģen. | uztraucoša | uztraucošu |
Dat. | uztraucošam | uztraucošiem |
Akuz. | uztraucošu | uztraucošus |
Lok. | uztraucošā | uztraucošos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
uztraucoša | uztraucošas |
uztraucošas | uztraucošu |
uztraucošai | uztraucošām |
uztraucošu | uztraucošas |
uztraucošā | uztraucošās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | uztraucošais | uztraucošie |
Ģen. | uztraucošā | uztraucošo |
Dat. | uztraucošajam | uztraucošajiem |
Akuz. | uztraucošo | uztraucošos |
Lok. | uztraucošajā | uztraucošajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
uztraucošā | uztraucošās |
uztraucošās | uztraucošo |
uztraucošajai | uztraucošajām |
uztraucošo | uztraucošās |
uztraucošajā | uztraucošajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
uztraucoši apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → uztraukt.
2.Tāds, kas izraisa uztraukumu.
2.1.Tāds, kurā izpaužas uztraukums (parasti par psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā no vietas bija izkaisīti uztraucoši citāti no Ernsta fon Zālomona.
- Tā ir uztraucošākā lieta, kas politisko procesu nostāda kājām gaisā.
- Un no šīs uztraucošās domas var izvairīties tikai negodīgā ceļā.
- Tie ir tikai daži no uztraucošajiem jautājumiem, kuri pazib mūsu galvās.
- Un tātad - 2005. gads iezīmējās ar diezgan uztraucošiem notikumiem.