iztraukt2
iztraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztraucu | iztraucam | iztraucu | iztraucām | iztraukšu | iztrauksim |
| 2. pers. | iztrauc | iztraucat | iztrauci | iztraucāt | iztrauksi | iztrauksiet, iztrauksit |
| 3. pers. | iztrauc | iztrauca | iztrauks | |||
Pavēles izteiksme: iztrauc (vsk. 2. pers.), iztrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztraucot (tag.), iztraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrauktu
Vajadzības izteiksme: jāiztrauc
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To apkampiens kļuva saldāks, žņaudzošāks, līdz no daudzām sirdīm bija iztrauktas asaras.
- Vēstījums paver skatu uz Elzas izdzīvoto laiku, kuru iztrauc autores iestarpinājumi par tās vai citas rīcības nozīmi meitenes rakstnieciskā un mākslinieciskā potenciāla atklāsmē.
- Pa rudens vakariem nevajaga p r k stipri run t , jo tad varot iztrauc t ve us
- No miega iztraukts tīģers sit ar asti ,
- Beidzot manas pārdomas iztrauca šausmu un izmisuma kliedzieni , pēc brīža tiem sekoja satrauktu balsu skaņas , kam pa vidu jaucās bēdu vai sāpju vaidi