iztraucēt
iztraucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztraucēju | iztraucējam | iztraucēju | iztraucējām | iztraucēšu | iztraucēsim |
| 2. pers. | iztraucē | iztraucējat | iztraucēji | iztraucējāt | iztraucēsi | iztraucēsiet, iztraucēsit |
| 3. pers. | iztraucē | iztraucēja | iztraucēs | |||
Pavēles izteiksme: iztraucē (vsk. 2. pers.), iztraucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztraucējot (tag.), iztraucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztraucētu
Vajadzības izteiksme: jāiztraucē
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
1.2.Pēkšņi pārtraukt (klusumu) – parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
2.Pēkšņi izbaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alnis iztraucējis vietējo iedzīvotāju mieru, pastaigājoties pa daudzdzīvokļu māju pagalmiem.
- To iztraucēt mēģinājuši vietējie iedzīvotāji, izraisot nelielas sadursmes ar aktīvistiem.
- Ja kaķi iztraucē, tas vienā mirklī spēj pamosties no miega.
- Darbu pie šīs filmas jau martā iztraucēja koronavīrusa pandēmija visā pasaulē.
- Mieru iztraucēja kāds iereibis jaunietis, aurodams kā alnis riesta laikā.