iešļupstēties
iešļupstēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļupstos | iešļupstamies | iešļupstējos | iešļupstējāmies | iešļupstēšos | iešļupstēsimies |
| 2. pers. | iešļupsties | iešļupstaties | iešļupstējies | iešļupstējāties | iešļupstēsies | iešļupstēsieties, iešļupstēsities |
| 3. pers. | iešļupstas | iešļupstējās | iešļupstēsies | |||
Pavēles izteiksme: iešļupsties (vsk. 2. pers.), iešļupstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļupstoties (tag.), iešļupstēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļupstētos
Vajadzības izteiksme: jāiešļupstas
Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Marfa parāvās atpakaļ un, itin kā neticēdama tam, ko redz, iešļupstējās:
- — Tēvs, - es iešļupstējos, - man taču ir jāmetas ceļos jūsu priekšā, nevis jums - manā...
- Iešļupsties par savu sirdsdzīvi draugiem un vēro reakciju, no tās nospriežot, ar kuru ir vērts vispār turpināt runāt.
- “Gribas paraudāt,” es iešļupstējos.