iešmaukt
iešmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešmaucu | iešmaucam | iešmaucu | iešmaucām | iešmaukšu | iešmauksim |
| 2. pers. | iešmauc | iešmaucat | iešmauci | iešmaucāt | iešmauksi | iešmauksiet, iešmauksit |
| 3. pers. | iešmauc | iešmauca | iešmauks | |||
Pavēles izteiksme: iešmauc (vsk. 2. pers.), iešmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešmaucot (tag.), iešmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešmauktu
Vajadzības izteiksme: jāiešmauc
Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sēņu Šefs caunas lunkanumā iešmauc pie stūres un izlīgo no pagalmiņa.
- Varētu iešmaukt ejā, tomēr neērti un atspere noteikti ir cieša.
- "Pēc tam tu ātri atgriezīsies, un arī es iešmaukšu atpakaļ.
- Kad Murmulītis atskatījās, Kampadrilla bija nolēkusi no zirga un iešmaukusi krūmos.
- — Iešmaucam kneipē, lai prāts kļūst labāks, — ierosina Rūdis.