iešļūkt
iešļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļūcu | iešļūcam | iešļūcu | iešļūcām | iešļūkšu | iešļūksim |
| 2. pers. | iešļūc | iešļūcat | iešļūci | iešļūcāt | iešļūksi | iešļūksiet, iešļūksit |
| 3. pers. | iešļūc | iešļūca | iešļūks | |||
Pavēles izteiksme: iešļūc (vsk. 2. pers.), iešļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļūcot (tag.), iešļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļūktu
Vajadzības izteiksme: jāiešļūc
Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iešļūcis istabā, vilks steidzīgi uzlēja mežacirtēja slāpēm domāto ūdeni ugunsgrēka epicentram.
- kas bija publicēts pagājušajā gadā “ Satori” “ Labi iešļūkt”.
- satikt ziemeļbriežus un kamanās iejūgtus suņus; lapus, kas iešļūc
- Kad tu sāc bremzēt, mašīna šļūk, tu vari iešļūkt aizmugurējā auto.
- Gatvē, pa ragavu iešļūktām sliedēm, nekas.