ietaurēties
ietaurēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietaurējos | ietaurējamies | ietaurējos | ietaurējāmies | ietaurēšos | ietaurēsimies |
| 2. pers. | ietaurējies | ietaurējaties | ietaurējies | ietaurējāties | ietaurēsies | ietaurēsieties, ietaurēsities |
| 3. pers. | ietaurējas | ietaurējās | ietaurēsies | |||
Pavēles izteiksme: ietaurējies (vsk. 2. pers.), ietaurējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietaurējoties (tag.), ietaurēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietaurētos
Vajadzības izteiksme: jāietaurējas
Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piepeši kaut kur ietaurējās – ne ta mežoņi ne ta ne.
- Sīms izbīlī gandrīz vai ietaurējās, bet tūlīt pazina ūdensgaru un atņēma sveicienu.
- Tie reizēm ietaurējas ar zemu, maurojošu skaņu.
- Bambo ietaurējās tā, ka noliecās zāle un sīkāki krūmi, bet ezerā sacēlās viļņi.
- ” Sirēna attapās un ietaurējās.