gārdzoņa
Lietojuma biežums :
gārdzoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gārdzoņa | gārdzoņas |
Ģen. | gārdzoņas | gārdzoņu |
Dat. | gārdzoņai | gārdzoņām |
Akuz. | gārdzoņu | gārdzoņas |
Lok. | gārdzoņā | gārdzoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → gārgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tagad zināms: kurš tos ēdīs — uz visu dzīvi krūtīs gārdzoņa un buļgas.
- Un tai naktī viņš, nevienam nezinot, palika nomodā pie viņas guļamkambara durvīm un tad, jau pēc pusnakts, saklausīja to nelāgo, kluso gārdzoņu – tur viņas elpa vāji un stiepti ar mokām lauzās pār lūpām, un viņš savā nebūt ne īsajā mūžā jau daudz bija redzējis, tāpēc zināja, ka tā skaņa neko labu nenozīmē – tā nozīmē vienīgi to, ka no viņas miesas pamazām aiziet dzīvība, un tad viņš, atmetis ar roku pieklājībai, paradumiem, pienācīgajai kārtībai, pavēris durvis, pārkāpa pār viņas guļamkambara slieksni, un jā, tur viņa gulēja, bāla, sviedros piemirkušā slimības gultā, deniņiem pielipušiem matiem, izvārgusi, drebēdama ļaunu vēstošā aukstumā, vairs nejuzdama viņa pieskārienus, ar vienu kāju jau tai otrā pusē, un tonakt, zinādams, ka ģiltene visbiežāk ierodas brīdi pirms rītausmas, viņš nevarēja sadomāt neko labāku kā sasildīt Onu Kotrīnu ar savu augumu, un, nospļāvies uz kārtām, piedienību un Dieva bausli neiekārot sava tuvākā sievu, viņš nospēra no kājām zābakus un tāpat ar visām drēbēm iegūlās viņas gultā, pagrieza viņu uz sāniem, no mugurpuses pieglaudās klāt un ar savu vienīgo roku apkampa šo mirstošo, atdziestošo ķermeni, un lielāko daļu nakts stundu pavadīja, lūgdamies un diedelēdams, lai Kungs viņam to neatņem, lūdzās, piedāvādams apmaiņai pats savu, nekam nederīga veča dzīvību, bet, taisnību sakot,
- Šoreiz jūra bija pilnīgās putās un pleijeri varēja neslēgt iekšā, jo tās gārdzoņu arī 400m no krasta pa kurieni vijās takas, tas pārbļaut nevarēja.