gārdziens
gārdziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gārdziens | gārdzieni |
| Ģen. | gārdziena | gārdzienu |
| Dat. | gārdzienam | gārdzieniem |
| Akuz. | gārdzienu | gārdzienus |
| Lok. | gārdzienā | gārdzienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → gārgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pār lūpām pārveļas nesaprotams gārdziens, un es instinktīvi raujos uz priekšu.
- Konvulsiju elle raujas čokurā un spiež laukā gārdzienu, kliedzienu, vaidus.
- Izmisumā un reizē atvieglojumā no apsūdzētā rīkles izlaužas gārdziens:
- Tušs iegārdzās un pamodās pats no sava gārdziena.
- Iegājusi koridorā, es dzirdēju dīvainus gārdzienus.