pļurkšķēt
pļurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pļurkšķu | pļurkšķam | pļurkšķēju | pļurkšķējām | pļurkšķēšu | pļurkšķēsim |
2. pers. | pļurkšķi | pļurkšķat | pļurkšķēji | pļurkšķējāt | pļurkšķēsi | pļurkšķēsiet, pļurkšķēsit |
3. pers. | pļurkšķ | pļurkšķēja | pļurkšķēs |
Pavēles izteiksme: pļurkšķi (vsk. 2. pers.), pļurkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļurkšķot (tag.), pļurkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļurkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāpļurkšķ
pļurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pļurkšu | pļurkšam | pļurkšēju | pļurkšējām | pļurkšēšu | pļurkšēsim |
2. pers. | pļurkši | pļurkšat | pļurkšēji | pļurkšējāt | pļurkšēsi | pļurkšēsiet, pļurkšēsit |
3. pers. | pļurkš | pļurkšēja | pļurkšēs |
Pavēles izteiksme: pļurkši (vsk. 2. pers.), pļurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļurkšot (tag.), pļurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļurkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpļurkš
Pļāpāt, nepārtraukti runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu nepļurkšķi tik daudz, iegaumē, ka šī ir tālsaruna!
- Un ja tu, vecen, pļurkšķēsi — Dieszin, kā būs ar teļu!
- nepļurkšķi, nav te ne laba ne ļauna, zupa ir silta, neizspļaus, lai kas kur rakstīts, un katram tiks, nevajag mugurā bakstīt
- Rīstās un pļurkšķ arī, it kā būtu saēdies taukainu putru, samaisītu ar pamatīgu purgena devu!
- Veči jau vairāk pļurkšķ nekā dāmas