dipoņa
dipoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dipoņa | dipoņas |
| Ģen. | dipoņas | dipoņu |
| Dat. | dipoņai | dipoņām |
| Akuz. | dipoņu | dipoņas |
| Lok. | dipoņā | dipoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dipēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neradījums nolaida roku un atskatījās, jo atskanēja kāju dipoņa.
- No ielas atskanēja soļu dipoņa, un laukumā iebrāzās maza meitenīte.
- – Steidzīgu soļu dipoņa, gļēvulīgais Karls skrēja lejup pa kāpnēm.
- Mazā bērna soļu dipoņa ir neierasta pirmajā stāvā mītošajiem Podniekiem.
- Vispirms es izdzirdēju ĻOTI SKAĻU kāju dipoņu, kāds skraidīja pa istabu.