kurkstoņa
Lietojuma biežums :
kurkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kurkstoņa | kurkstoņas |
Ģen. | kurkstoņas | kurkstoņu |
Dat. | kurkstoņai | kurkstoņām |
Akuz. | kurkstoņu | kurkstoņas |
Lok. | kurkstoņā | kurkstoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kurkstēt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kurkstēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizturētās asinis sāk riņķot pa manu ķermeni, aizplūdinot stīvumu/cietumu, aukstumu, bet diemžēl ne kurkstoņu.
- Ir tas, ko vēlējos — klusums un miers + pilnai laimei arī aukstums sānā, cietums zem ciskas un kurkstoņa vēderā.
- Un Dominiks atcerējās tos laikus, kad caurām naktīm brīvs ganījās dūmakainajā pļavā un trīsošu sirdi gaidīja brīnišķīgo rītu, pilnu varžu kurkstoņas un miglas...
- Patiesības labad vēl jāpateic, ka šīs savvaļas Dominika mājas bija ļoti brīnumainas: no rītiem tās pieplūda ar miglas vāliem, varžu kurkstoņu un dažādiem citiem brīnumiem, par kuriem mājas zirgi un visādas govis ne sapņot nesapņoja.
- Te vienīgā mūzika bija gaiļu spalgā dziedāšana, maurošana, gārgšana, pēkšķēšana, truli neatlaidīgā bezšķirnes kranču riešana pievakarēs, neskanīgie ratu riteņu čirksti ceļa putekļos un grantī, koka klaboņa pret koku, spiedzīgā, sausā koka eņģu, vindu, nēšu, aizbīdņu čīkstoņa, un, jā, šī koka rīvēšanās pret koku, šī neizturamā skaņa viņu darīja vai traku, tāpat kā traku darīja knišļi, dunduri, mušas, kas līda namā, degunā, ēdienā; te viss viņu darīja traku – pat pirmo pavasara cīruļu ļirināšana, ko padzirdējuši muižas ļaudis rāva nost cepures un, galvu pret debesīm atgāzuši, smaidīja, sita cits citam pa plecu un kā tādi pamuļķi priecājās par šiem vīterotājiem, kas vēstīja, ka atkal sākas smagie zemes darbi, bet viņai šī ļirināšana gandrīz nekādi neatšķīrās no circeņu treļļiem smaržīgās vasaras pievakarēs vai krupju kurkstoņas vasaras beigu mijkrēslī.