kurkt1
kurkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kurcu | kurcam | kurcu | kurcām | kurkšu | kurksim |
| 2. pers. | kurc | kurcat | kurci | kurcāt | kurksi | kurksiet, kurksit |
| 3. pers. | kurc | kurca | kurks | |||
Pavēles izteiksme: kurc (vsk. 2. pers.), kurciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kurcot (tag.), kurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kurktu
Vajadzības izteiksme: jākurc
1.Kurkstēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drēbes tikai kurc un pēkšķ, un vispār ir galīgi glupas.
- Dažas izlēca pat virs miglas un savās žēlajās varžu balstiņās kurca:
- Minēto Kurca saraksti dibināti var apzīmēt ar vārdiem ‘zinātniskā sarakste.’
- Šī bija abu līderu pirmā tikšanās, kopš Kurca stāšanās kanclera amatā.
- Problēma ir sekojoša: publicēts darbs Kurca redakcijā ar šādu virsrakstu nav zināms.