kurkšķēt
kurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kurkšķu | kurkšķam | kurkšķēju | kurkšķējām | kurkšķēšu | kurkšķēsim |
| 2. pers. | kurkšķi | kurkšķat | kurkšķēji | kurkšķējāt | kurkšķēsi | kurkšķēsiet, kurkšķēsit |
| 3. pers. | kurkšķ | kurkšķēja | kurkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: kurkšķi (vsk. 2. pers.), kurkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kurkšķot (tag.), kurkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kurkšķētu
Vajadzības izteiksme: jākurkšķ
1.Kurkstēt1.
2.Kurkstēt2.
3.apvidvārds Saka par dzērvju balss skaņām.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kā šajā pavasarī visa daba urkšķ, kurkšķ un dzied?
- Šīs dzimtas tēviņi nekurkšķ, tā kā tiem nav arī balss saišu.
- Viss klusu, tik vardes kurkšķ: " Kurbads!
- Pēc lietus virtuvē vakar vakarā no ventilācijas kāds ar mani sasveicinājās, izdvešot vardei līdzīgu kurkšķi.
- Kurkšķot tēviņi skaņu rada, nevis gaisu izpūšot no plaušām, bet gaisu ievelkot.