kurkstēt
kurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kurkstu | kurkstam | kurkstēju | kurkstējām | kurkstēšu | kurkstēsim |
| 2. pers. | kurksti | kurkstat | kurkstēji | kurkstējāt | kurkstēsi | kurkstēsiet, kurkstēsit |
| 3. pers. | kurkst | kurkstēja | kurkstēs | |||
Pavēles izteiksme: kurksti (vsk. 2. pers.), kurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kurkstot (tag.), kurkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kurkstētu
Vajadzības izteiksme: jākurkst
1.Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
2.Urkšķēt (par vēderu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salas vienā pusē kurkst vardes, otrā – dzirdami jūras putni.
- Maija vakaros dūkdama lido pa gaisu, ielec dīķī un kurkst.
- Viss tāpat klusu kā citiem vakariem, tik vardes nemitoši kurkst:
- kā šajā pavasarī visa daba urkšķ, kurkst, dzied un zied?
- Rūķi atklāja, ka vēderi nokārušies kā tukši maišeļi un sāk kurkstēt.