krakšķoņa
krakšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krakšķoņa | krakšķoņas |
| Ģen. | krakšķoņas | krakšķoņu |
| Dat. | krakšķoņai | krakšķoņām |
| Akuz. | krakšķoņu | krakšķoņas |
| Lok. | krakšķoņā | krakšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → krakšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nekādi nevaru izmest no galvas to krakšķoņu.
- – Kādu krakšķoņu?
- Silvijas tēvs ir mīlējis sēdēt pie mājas, sparīgi spēlēt akordeonu un skatīties, kā brakšķēdams iet ledus, gandrīz vai tāda stila režisoru ekstravagance — visaugstākajā salas vietā pie mājas sēž vīrs, spēlē akordeonu, mazliet sāņus redzami dzimtas kapi, priedes, šķūnītis, šūpoles, visapkārt slīd ledusgabali, ledus krakšķoņu brīžam pārspēlē akordeons.
- Lieta tāda,tāda jocīga krakšķoņa,bet tikai tad kad sagriež stūri pilnīgi līdz, galam,pa labi vai kreisi, un sasplējoties kārtīgāk,bet ne vienmēr ir tas krakšķis....