čaukstoņa
čaukstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čaukstoņa | čaukstoņas |
| Ģen. | čaukstoņas | čaukstoņu |
| Dat. | čaukstoņai | čaukstoņām |
| Akuz. | čaukstoņu | čaukstoņas |
| Lok. | čaukstoņā | čaukstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → čaukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čaukstoņa ir greznība; it kā dzeja bez centrālapkures būtu pretdabiska.
- Gribētos apstāties un vēl pāris sekunžu paklausīties konfektes papīriņa čaukstoņā.
- No koka galotnes bija dzirdama čaukstoņa, kā putnam berzējot savas spalvas.
- Diemžēl sudraba papīra čaukstoņa uzmodināja katlā snaudošo zirņu zupu.
- Tas saceļ dzejisku čaukstoņu un padara dvēseli grūtsirdīgu.