izklabināt
izklabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklabinu | izklabinām | izklabināju | izklabinājām | izklabināšu | izklabināsim |
| 2. pers. | izklabini | izklabināt | izklabināji | izklabinājāt | izklabināsi | izklabināsiet, izklabināsit |
| 3. pers. | izklabina | izklabināja | izklabinās | |||
Pavēles izteiksme: izklabini (vsk. 2. pers.), izklabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklabinot (tag.), izklabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklabinātu
Vajadzības izteiksme: jāizklabina
1.Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
1.1.intransitīvs
2.Radīt klakšķošas skaņas.
3.Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo viss jau ir izpļāpāts, izčatots un izklabināts.
- Mūsu dzelzceļi ir kādreiz Krievijas impērijā dzimis un cauri visiem padomju laikiem izklabinājis iekārtojums.
- Zobus gan labi izklabināja un Vanšu tilta posmā pirms Rīgas pils, virzienā uz Centru.
- kad policists ir izklabinājis durvis un atzinis, ka toč netaisās, un ieteicis durvis aizsiet ar šņori, ir jāmēģina nopirkt kaut kādu šņori.
- Augstpapēžu kurpītes gan ir izklabinātas, pamana katru jaunu drēbi, kas tiek izvilkta no skapja viņai, māsiņai ( 7mēn) vai mammai.