sprakstoņa
sprakstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprakstoņa | sprakstoņas |
| Ģen. | sprakstoņas | sprakstoņu |
| Dat. | sprakstoņai | sprakstoņām |
| Akuz. | sprakstoņu | sprakstoņas |
| Lok. | sprakstoņā | sprakstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → sprakstēt; sprakšķoņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas satrūka zem kājām ar pēkšņu un juceklīgu sprakstoņu.
- Trešdien pulksten pustrijos no rīta vēl viss bija kārtībā, bet aptuveni puspiecos izdzirdējām sprakstoņu un kūts jau bija liesmās, stāsta Dunalkas pagasta „ Liepu” saimnieki Nikolajs un Kaspars Gutkovi.
- Izklausīsies patosa pārpilni, lai neteiktu – pārspīlēti, tomēr nudien ļoti labi atceros tās aptuveni divas, trīs sekundes divvientulībā ar adatas sprakstoņu, kuru piepildījums slēpās tajā, kas šo starpstāvokli pārtrauks.
- Viņa tātad uzsūtīja ciemam ziemu, pārklāja to baltiem palagiem, viņa izsvieda debesīs pāris nomaldījušos vārnu, lika atskanēt skrapstoņai sasalušajos meldros, sprakstoņai krāsnīs ‒ pa istabām it kā auļoja ugunīgais jātnieks ‒ un tad viņa inscenēja ziemas vētru ar novadam tipisko sniegputeni, patiesi iesaucās: „ Ūū, ūūū!”
- Un tā jaucās ar uguns dūkoņu un degošu mēbeļu un sienu sprakstoņu...