sprakšķēt
Lietojuma biežums :
sprakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
sprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri