sprakšķēt
sprakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprakšķu | sprakšķam | sprakšķēju | sprakšķējām | sprakšķēšu | sprakšķēsim |
| 2. pers. | sprakšķi | sprakšķat | sprakšķēji | sprakšķējāt | sprakšķēsi | sprakšķēsiet, sprakšķēsit |
| 3. pers. | sprakšķ | sprakšķēja | sprakšķēs | |||
Pavēles izteiksme: sprakšķi (vsk. 2. pers.), sprakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprakšķot (tag.), sprakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprakšķētu
Vajadzības izteiksme: jāsprakšķ
sprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprakšu | sprakšam | sprakšēju | sprakšējām | sprakšēšu | sprakšēsim |
| 2. pers. | sprakši | sprakšat | sprakšēji | sprakšējāt | sprakšēsi | sprakšēsiet, sprakšēsit |
| 3. pers. | sprakš | sprakšēja | sprakšēs | |||
Pavēles izteiksme: sprakši (vsk. 2. pers.), sprakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprakšot (tag.), sprakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprakšētu
Vajadzības izteiksme: jāsprakš
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajā mesā, velk milzīgus, sprakšķošus asmeņus pār mesu sejām,
- Tas ir tas moments, kad kurini krāsni un sāk sprakšķēt malka.
- Rūpīgi vēro, kurās vietās svece sāk kūpēt, sprakšķēt vai nodziest.
- Tas deg ar izteiktu sprakšķošu skaņu,” viņa stāsta.
- Virtuvē no Sīma sveces bija aizsvilušies aizkari un sprakšķēdami dega.