sprakšķis1
sprakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprakšķis | sprakšķi |
| Ģen. | sprakšķa | sprakšķu |
| Dat. | sprakšķim | sprakšķiem |
| Akuz. | sprakšķi | sprakšķus |
| Lok. | sprakšķī | sprakšķos |
Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz vien parādījās sarkanīgas vulkāngāzes, ko pavadīja sprakšķi un dzirksteles.
- – pasmaida dziedniece, it kā koksnes sprakšķis būtu apstiprinājis viņas sacīto.
- Es biju viņam apgalvojis, ka tur noteikti vajadzētu būt sarkanajiem sprakšķiem.
- Viņš joprojām atrodas šajā pozā, kad nepatīkami sprakšķi liek viņam salēkties.
- Visi atmosfēras sprakšķi, raidstaciju sajaukšanās, skaņu aizplūšana un tembra seklums.