čirpstoņa
Lietojuma biežums :
čirpstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čirpstoņa | čirpstoņas |
| Ģen. | čirpstoņas | čirpstoņu |
| Dat. | čirpstoņai | čirpstoņām |
| Akuz. | čirpstoņu | čirpstoņas |
| Lok. | čirpstoņā | čirpstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → čirpstēt; čirkstoņa2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā čiepstoņa un čirpstoņa arī ir viņu valoda!”
- Viņa ilgojās pēc zirgu pakavu klaboņas un ratu dārdoņas uz bruģakmeņiem, – te, Milkantos, pa celiņu neskanīgi atdunoša sveša zirga pakavu troksnis varēja nozīmēt tikai vienu – nelaimi; un viņa ilgojās pēc vaļā veramu slēģu brakšķiem un logu rūšu dzinkstiem, pēc pilsētas sargu izsaucieniem, pēc samazgu, darvas un lietus samērcēto pilsētas akmeņu smakām, pēc zvirbuļu čirpstoņas, smiekliem, tirgotāju klaigām, bezkaunīgi jutekliskas sieviešu ķiķināšanas, pat pēc garāmejoša dzērāja dziesmas, dunošiem zvaniem un ērģeļu atbalsīm, kas saklausāmas pa pavērtām baznīcas durvīm, pēc svešu strīdu drumslām vai pa vaļēju logu izskrējušām skaņām, ko izdod neveiklu pirkstu kutināta, spītīga arfa, kas nekādi negrib ļauties spēlējama.
- Visīsāko acumirkli Kazimiers nodomāja, ka tagad būtu pats laiks mosties, ja viss notiekošais būtu sapnis; taču nē, tas nebija nekāds sapnis, jo četri drauģeļi joprojām smējās, Kazimiers sajuta, ka bikšu pakaļa piesūkusies ar samazgu valgmi, bet pierei kaut kas pielipis, un viņš ar plaukstu nobraucīja puspuvušu rāceņa mizu, tā ābola grauzēja lūpu kaktiņi sāka viebties nepārprotami nicinošā smaidā, un Kazimiers saprata: tagad vai nekad, viņam jāpierāda, ka ir ko vērts; tāpēc viņš uzrāvās atpakaļ stāvus un lēni, lēni, tik lēni, ka varēja pat sadzirdēt zvirbuļu čirpstoņu, skatīdamies tam ņirdzīgajam serdes metējam tieši acīs, mazliet drebošām rokām, pavisam rāmi un skatienu nenovērsdams, ar vienu rāvienu izplēsa ietves dēli, kam galā rēgojās sarūsējušas naglas, un, kā Milkantos vingrinājumu laikā bija mācījis tēvs, pacēla to ne par augstu un ne par zemu, bet tieši tā, lai varētu sist zibenīgi un negaidīti, taču neko nepaspēja, jo iztramdīto zvirbuļu čirpstus pēkšņi pārmāca metāliski kliksti, un pēc ņirdzēja skatiena un tā biedru apklusušajiem smiekliem saprata, ka vairs nav galvenā persona šajā samazgu šķērsielas traģikomēdijā.
- Kādu gadu mostos ar maigu putnu čirpstoņu un tas ir veids, kā nesākt rītu ar aizsistu elpu dēļ derdzīga trokšņa, vienīgi pavasarī- vasarā modinātājputniem gāja grūtāk atšķirties no tiem, kas aiz loga vīteroja un es dažrīt biju visai pikta par vispārējo ļembastu un savu ieradumu - mosties ar putniem.