aizšļūkt
aizšļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšļūcu | aizšļūcam | aizšļūcu | aizšļūcām | aizšļūkšu | aizšļūksim |
| 2. pers. | aizšļūc | aizšļūcat | aizšļūci | aizšļūcāt | aizšļūksi | aizšļūksiet, aizšļūksit |
| 3. pers. | aizšļūc | aizšļūca | aizšļūks | |||
Pavēles izteiksme: aizšļūc (vsk. 2. pers.), aizšļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļūcot (tag.), aizšļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļūktu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļūc
1.Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Šļūkt prom.
1.2.Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
2.Aizbraukt ar ragavām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Motocikls pašķīst uz visām pusēm, bet pats motociklists aizšļūc pa asfaltu.
- Pie vecajām darbnīcām Garais aizšļūca uz Lečiem, bet es kājoju taisni.
- Stacijas dežurants aizšļūc no savas darba telpas līdz platformas malai.
- Ģērbusies treniņbiksēs un vilnas zeķēs, aizšļūcu līdz durvīm un atvēru tās.
- Veča pamet aizdomīgu skatu visapkārt, tad aizšļūc palēnām, uzmanīgi, galvu nodūrusi.