aizšļūkt
Lietojuma biežums :
aizšļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Šļūkt prom.
1.2.Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
2.Aizbraukt ar ragavām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri