šņirkstoņa
šņirkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņirkstoņa | šņirkstoņas |
| Ģen. | šņirkstoņas | šņirkstoņu |
| Dat. | šņirkstoņai | šņirkstoņām |
| Akuz. | šņirkstoņu | šņirkstoņas |
| Lok. | šņirkstoņā | šņirkstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņirkstēt.
Stabili vārdu savienojumiBremžu šņirkstoņa.
- Bremžu šņirkstoņa vārdkoptermins; joma: tehnika — bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — un viss tiltiņš ar klusu šņirkstoņu apgriezās riņķī.
- Silvestram šķita, ka viņš dzird zobratu šņirkstoņu.
- Nezinu, kā tas gadījies, ka mani vairs netraucē zobu šņirkstoņa pret gumiju.
- Tas bija nevis parastais mobilā telefona zvans – kaut kāda melodija vai dziesmiņa – , bet gan ļoti īpatnēja šņirkstoņa.
- Igidoks nograuza gaiteņa tālāko galu, un kādu brīdi nevarēja dzirdēt pilnīgi neko – tik skaļa bija viņa zobu šņirkstoņa.