šņirkstināt
šņirkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņirkstinu | šņirkstinām | šņirkstināju | šņirkstinājām | šņirkstināšu | šņirkstināsim |
| 2. pers. | šņirkstini | šņirkstināt | šņirkstināji | šņirkstinājāt | šņirkstināsi | šņirkstināsiet, šņirkstināsit |
| 3. pers. | šņirkstina | šņirkstināja | šņirkstinās | |||
Pavēles izteiksme: šņirkstini (vsk. 2. pers.), šņirkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņirkstinot (tag.), šņirkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņirkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšņirkstina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vajadzēs vijoli, tad šņirkstini.
- Lāča galvaskauss māk zobus šņirkstināt.
- Šņirkstinādams drēbi, izplēsies no sava uzvalka.
- Jorge spiež, zobus šņirkstinādams, tad atgrūž sievieti.
- Es vēl nevaru nākt , tik arumos rakņāties , zemes putekļus zobos šņirkstināt