šņirkstēt
šņirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņirkstu | šņirkstam | šņirkstēju | šņirkstējām | šņirkstēšu | šņirkstēsim |
| 2. pers. | šņirksti | šņirkstat | šņirkstēji | šņirkstējāt | šņirkstēsi | šņirkstēsiet, šņirkstēsit |
| 3. pers. | šņirkst | šņirkstēja | šņirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: šņirksti (vsk. 2. pers.), šņirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņirkstot (tag.), šņirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņirkstētu
Vajadzības izteiksme: jāšņirkst
1.Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija sakodis žokļus tā, ka liekie zobi šņirkstēja.
- Skābi āboli apdedzina muti, zobi šņirkst, acīs savāda sula.
- Zinātāji saka – ledus burtiski šņirkst, esot ļoti gluds.
- Kad racis pirmo bedri, kauss nejauki šņirkstējis un skrāpējies...
- Mazu gliemežvāku un dzeltenīgu jūras zāļu putra šņirkstēja zem Sievietes pēdām.