laivot
laivot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | laivoju | laivojam | laivoju | laivojām | laivošu | laivosim |
| 2. pers. | laivo | laivojat | laivoji | laivojāt | laivosi | laivosiet, laivosit |
| 3. pers. | laivo | laivoja | laivos | |||
Pavēles izteiksme: laivo (vsk. 2. pers.), laivojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laivojot (tag.), laivošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laivotu
Vajadzības izteiksme: jālaivo
Braukt ar laivu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viafore pazuda 19. aprīlī, kad pāris kopā laivoja Hudzonas upē.
- Tagad pusmūža sieviete dodas pārgājienos pie dabas un laivo pa ūdeņiem.
- Tā bija dzirdēts no citiem, kas laivojuši pa Pededzes augšteci.
- Un kāpēc gan nepamēģināt satikties ar lāci, laivojot Igaunijā?
- Tad vīrs atrada aplikāciju, kura attēloja ātrumu, ar kuru laivojām.