laivnieks
laivnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laivnieks | laivnieki |
| Ģen. | laivnieka | laivnieku |
| Dat. | laivniekam | laivniekiem |
| Akuz. | laivnieku | laivniekus |
| Lok. | laivniekā | laivniekos |
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa tēvs bija zemnieku dēls, viņa māte - ķēkša, viņš uzauga un lielāko daļu dzīves pavadīja nomaļā Vīnes priekšpilsētā - Lihtentālē, kura apdzīvota no nabadzīgāko ļaužu šķiras - plostniekiem, laivniekiem, malkas un slīperu cirtējiem.
- Viens laivnieks savā krastā tik nava atgriezies
- Laik' no laika laivnieki, Braukdami pa Daugavu, Pusnaktī redz divus vīrus Stāvā krastā cīkstoties.
- Pareizi vien ir - mēs toč uztrāpījās tajā reizē ( a mož tā bija jau cita reize), kad nekaunīgs laivnieks nolaidis laivu un aidaaa - tajā iekšā, a autiņš stāv.