laivinieks
laivinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | laivinieks | laivinieki |
Ģen. | laivinieka | laivinieku |
Dat. | laiviniekam | laiviniekiem |
Akuz. | laivinieku | laiviniekus |
Lok. | laiviniekā | laiviniekos |
laiviniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | laiviniece | laivinieces |
Ģen. | laivinieces | laivinieču |
Dat. | laiviniecei | laiviniecēm |
Akuz. | laivinieci | laivinieces |
Lok. | laiviniecē | laiviniecēs |
1.Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
1.1.Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- G. Zālītis norāda, ka tomēr peldētāju un laivinieku plūsma ir mainījusies.
- 1933. gadā Brāļu Laivinieku duets pirmo reizi tika pārraidīts Rīgas radiofonā.
- Laivinieks runā tikai spāniski, un es nemēģinu viņam neko prasīt.
- Liecības par senajiem Daugavas amatiem – plostniekiem, laiviniekiem, pārcēlājiem utt.
- Vispār mans repertuārs ir vecie gabali — Ilmārs Dzenis, brāļi Laivinieki.