dimdoņa
dimdoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dimdoņa | dimdoņas |
| Ģen. | dimdoņas | dimdoņu |
| Dat. | dimdoņai | dimdoņām |
| Akuz. | dimdoņu | dimdoņas |
| Lok. | dimdoņā | dimdoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dimdēt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dimdēt2.
3.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dimdēt3.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dimdēt4.
5.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dimdēt5.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Panda tobrīd pusdienojusi, un vīrieša soļu dimdoņa dzīvnieku ne pa jokam sabiedējusi.
- viņš deklinēja savādos, skanīgos vārdus, kas viņam atgādināja Barselonas zvanu torņu dimdoņu.
- Pat sapnī ielaužas dimdoņa un pamodina.
- Šajā brīdī aptieku piepilda skaļa, metāliska dimdoņa, Čarlīne gandrīz noveļas no sola, bet aptiekārs Krieviņš izbīlī apklust.
- Svinēt Ziemassvētkus bija aizliegts, tos nomainīja salūts un Kremļa kurantu dimdoņa Jaunā gada naktī, kad diktora balss krieviski teica: S novim godom, tovarišči!