dimdiens
dimdiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dimdiens | dimdieni |
| Ģen. | dimdiena | dimdienu |
| Dat. | dimdienam | dimdieniem |
| Akuz. | dimdienu | dimdienus |
| Lok. | dimdienā | dimdienos |
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dimdēt1.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dimdēt2.
3.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dimdēt3.
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dimdēt4.
5.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dimdēt5.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Man ir kas jāsaka, – atzinās Roberta, kad kapelas basu dimdieni un bāra ugunis bija palikušas aiz muguras.
- Tad viņš parasti klusi apsēdās uz gultas maliņas un dažus mirkļus vilcinājās, lai uzsūktu sevī Viļņas nakts nemainību – krāsnī rūcošo uguni, tumšās ielas baltā sniega atspīdumus uz istabas sienām, kurus reizēm sakustināja kāda nests gaismeklis vai vientuļa gājēja zvalstīgā ēna, tupelēm aizgurkstot, un aizvien tās pašas skaņas – atsevišķus tāla zvana dimdienus, aizsmakušu ielas sarga uzsaucienu, kad tas pārņem maiņu, vai šim saucienam līdzīgu vārnas ieķērkšanos spelgonī.
- Ja viņas būtot braukušas labā laikā, tad nu vēl nekas nebūtu kaitējis, bet braukt naktī, kad nesaredzi ceļa uz priekšu ne pa adatas dūrieniem, kad trakotāja auka spiež katru radījumu paspārni meklēt, kad tikai rūkoņa dimdienus dzird, kad gar acim uguns vien šķīst - jādomā: pasaulei gals klātu, kad ūdens gāžas zemē kā ar spaiņiem - jā, tādā laikā tam nabaga kučierim tad vajadzējis braukt.