dimdināt
dimdināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dimdinu | dimdinām | dimdināju | dimdinājām | dimdināšu | dimdināsim |
| 2. pers. | dimdini | dimdināt | dimdināji | dimdinājāt | dimdināsi | dimdināsiet, dimdināsit |
| 3. pers. | dimdina | dimdināja | dimdinās | |||
Pavēles izteiksme: dimdini (vsk. 2. pers.), dimdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dimdinot (tag.), dimdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dimdinātu
Vajadzības izteiksme: jādimdina
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
3.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
4.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apcirtās un, mīksti dimdinādama papēžus, aizsteidzās pa gaiteni.
- Visa zāle dimdināja kājām, bet viņš atklāti teica, ko par viņiem domā.
- Un rodas jautājums: kas to Rīgu dimdināja?
- Krievu mīnmetēji slinki dimdina, piešaudami stigas.
- Tribīnes auro, svilpj un dimdina kājas.