dimdēt
dimdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dimdu | dimdam | dimdēju | dimdējām | dimdēšu | dimdēsim |
| 2. pers. | dimdi | dimdat | dimdēji | dimdējāt | dimdēsi | dimdēsiet, dimdēsit |
| 3. pers. | dimd | dimdēja | dimdēs | |||
Pavēles izteiksme: dimdi (vsk. 2. pers.), dimdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dimdot (tag.), dimdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dimdētu
Vajadzības izteiksme: jādimd
1.Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
2.Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
2.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
2.2.Dobji pukstēt (par sirdi).
3.Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
3.1.Par balsi.
4.Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
5.Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena dzīvoju lielajā mājā, bet brīvdienās tā ir pilna un dimd.
- 2001 — JMMS zēnu koris & Niks Matvejevs — Rīga dimd
- Auļot tā, ka zeme dimd, laisties kā putns...
- Tālumā, Lielajā Konditorejas baznīcas tornī, satraukti dimdēja zvani.
- Krogs dimdēja līdz ar mūžveco zemi, uz kuras stāvēja.