sanoņa
sanoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sanoņa | sanoņas |
| Ģen. | sanoņas | sanoņu |
| Dat. | sanoņai | sanoņām |
| Akuz. | sanoņu | sanoņas |
| Lok. | sanoņā | sanoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → sanēt 1(1).
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → sanēt 1(2).
3.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → sanēt 1(3).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bišu sanoņa nomierina arī mani, — piebilst Vijas kundze.
- Un kad Rasma ieiet mežā, tas pilns klusas sanoņas.
- Kad tās nāk neviltotas, ja autentiski ieraksta vēja gaudošanu un smilšu sanoņu.
- Sanoņa pieklusa, un visi ziņkārīgi savācās vēl tuvāk.
- Ziemassvētku naktī jāiet pie stropiem bišu sanoņā klausīties.