skrapstoņa
skrapstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrapstoņa | skrapstoņas |
| Ģen. | skrapstoņas | skrapstoņu |
| Dat. | skrapstoņai | skrapstoņām |
| Akuz. | skrapstoņu | skrapstoņas |
| Lok. | skrapstoņā | skrapstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → skrapstēt; skrapšķoņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa sadzirdēja istabiņā skrapstoņu un pavēra durvis.
- Tieši tobrīd atskanēja skaļš rēciens un asu nagu skrapstoņa pret mūri.
- Tādu kā klusu skrapstoņu, mazus soļus un švīkstoņu.
- Līdz rīta ausmai istabā bija dzirdama nagu skrapstoņa, slazda aizciršanās un mani spiedzieni...
- Sēžu pie datora, rakstu e-pastus un atbildu uz vēstulītēm, kad pēkšņi dzirdu dīvainu skrapstoņu.