gaudoņa
gaudoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaudoņa | gaudoņas |
| Ģen. | gaudoņas | gaudoņu |
| Dat. | gaudoņai | gaudoņām |
| Akuz. | gaudoņu | gaudoņas |
| Lok. | gaudoņā | gaudoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → gaudot1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → gaudot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- piepeši vispārējo gaudoņu, vankšķoņu un kliegšanu pārskanēja princeses balss. “
- SEVRO AU BARKA/GOBLINS gaudoņu vadītājs, Fičnera dēls
- Rudens atnāk pēkšņi, dažās dienās debesis ir pārvērtušās neredzamā akā, kurā ikviens troksnis — tālīnas suņu rejas vai vilcienu gaudoņa — iegūst dziļumu un nozīmi.
- Mašīnas, kas rāvās pie malas, un atpūtnieki ceļā uz pludmali — visi kā viens pievērsa uzmanību nelaimes vēstnesim ar zilajām bākugunīm un griezīgo sirēnas gaudoņu — šie fakti bija garastāvokli ja ne uzlabojuši, tad vismaz padarījuši ciešamu.
- (Lielā troksni, rūkoņā un gaudoņā.)