gaudiens
gaudiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaudiens | gaudieni |
| Ģen. | gaudiena | gaudienu |
| Dat. | gaudienam | gaudieniem |
| Akuz. | gaudienu | gaudienus |
| Lok. | gaudienā | gaudienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → gaudot1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- man atkal izlauzās trīcošs gaudiens, bet Karlas Marijas gars teica:
- Otrs smilkstiens bija žēls, tas pārgāja stieptā gaudienā, kas beigu beigās spēji aprāvās.
- Neizdvesis ne skaņas, vilks nogāzās no paugura un tikai lejaspusē palēcās gaisā un izbrēca šaušalīgu gaudienu.
- Un laidu vaļā gaŗu, skaļu gaudienu.
- Bet tomēr arī viņu tirdīja tāds nemiers, un mans gaudiens ieurbās kaut kur viņa kaulos.