gaudenis
Lietojuma biežums :
gaudenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaudenis | gaudeņi |
| Ģen. | gaudeņa | gaudeņu |
| Dat. | gaudenim | gaudeņiem |
| Akuz. | gaudeni | gaudeņus |
| Lok. | gaudenī | gaudeņos |
gaudene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaudene | gaudenes |
| Ģen. | gaudenes | gaudeņu |
| Dat. | gaudenei | gaudenēm |
| Akuz. | gaudeni | gaudenes |
| Lok. | gaudenē | gaudenēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie bija ļaudis ar izsmalcinātu pieredzi turnīru izdzīvināšanā līdz pat rītausmas stundai, tie prata atšķirt īstenu pipargurķīti no marinēta gaudeņa, bet labu šņapstu no šķidrinātiem graķīšiem.
- Tā Jons Izidors mēdza teikt vilšanās brīžos – " kā pirdieni ūdenī"; un arī no viņu toreizējā Viļņas lēmuma kronēt Augustu, stipro Saksi, par Lietuvas karali nesanāca nekas vairāk par pirdienu ūdenī, lai gan kurš gan toreiz Viļņā vai toreiz Biržos būtu varējis iedomāties, ka viņu lēmumu izstāties no ūnijas jau pēc gada Varšavā ar lielu kaunu publiski sadedzinās, viņus pašus izlamās par nodevējiem, bet Viļņā un arī pašā Varšavā drīz vien saimniekos tas bālais zviedru gaudenis Kārlis, bet stiprais Augusts, lai arī atkaros Polijas galvaspilsētu, cietīs tik daudz sakāvju, ka būs spiests atteikties no karaliskā troņa, – un kur gan viņš tagad ir?
- Turpretī latviešu valodā arī citi radniecīgie vārdi ir saistīti ar sāpēm, ciešanām, piemēram, gaudot, gaudens, gaudenis, gausties u. c. Šķiet, vienīgais izņēmums šeit ir gavilēt, gaviles, gaviļnieks, kas arī ir tās pašas cilmes vārdi.
- Radās augstie un labi apmaksātie amati, tos dažkārt var nosaukt par gaudeņiem, kuri neatbild par savu darbu un darbību vai bezdarbību tautas ( vēlētāju) priekšā.
- Savulaik luterāņu mācītājs, izcilais domātājs, rakstnieks un politiķis Andrievs Niedra par tā saucamo sabiedroto manipulācijām ar Latviju, iesaistot latviešus nevajadzīgās kaujās ar vācu karaspēku, rakstīja: " Šī cīņa izmaksāja Latvijai ne tikai dārgās dzīvības, kas brāļu kapos snauž, un tos gaudeņus, kas vēl klibo pa neatjaunoto Latviju; tā aizkavēja arī Latvijas saimnieciskās dzīves atjaunošanos, pārvērta Latvijas rubli par kapeiku, apēda Latvijas mežus, sapūdēja viņas linus un iemācīja Latviju taisīt parādus uz desmit procentiem...