uzjoņot
Lietojuma biežums :
uzjoņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzjoņoju | uzjoņojam | uzjoņoju | uzjoņojām | uzjoņošu | uzjoņosim |
2. pers. | uzjoņo | uzjoņojat | uzjoņoji | uzjoņojāt | uzjoņosi | uzjoņosiet, uzjoņosit |
3. pers. | uzjoņo | uzjoņoja | uzjoņos |
Pavēles izteiksme: uzjoņo (vsk. 2. pers.), uzjoņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzjoņojot (tag.), uzjoņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzjoņotu
Vajadzības izteiksme: jāuzjoņo
1.Joņojot uzskriet, uzbraukt.
2.Pēkšņi atauļot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es pa kāpnēm uzjoņoju līdz trošu ceļa logam, un Lēna man seko.
- Nonācis mājās, es nekavējoties uzjoņoju savā istabā.
- Princis stāvus uzjoņo krantī, tik gludi, ne mazāko grambiņu jūt, ne cini.
- Viņa dedzība, gaišā alus un tumšās svešinieces iedrošināta, atkorķējusi viņa muti un zeltainām lāmām līst pār pļavu, šaltīm uzjoņo baznīcas tornī, tur pakavējas, slīd lejup un noplok.
- Rakele kā iemieta stāvēja aiz bāra letes ar alus glāzi rokā, ko bija grasījusies kādam pasniegt, bet Frans gan vienā lēcienā uzjoņoja pa kāpnēm, tverdamies pie margām kā liānas.