uzjokot
uzjokot apvidvārds
Jokojot uzrunāt; pajokot.
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jana Zandberga Arī es mēdzu izjokot mammu ar to, ka esmu stāvoklī.. jokojos tik tālu, ka nu jau man ir uzjokotas 2 brīnišķīgas meitiņas.
- Tikai retais spēj uzjokot brīdī, kad pa krāsmatām, kur vēl pirms dažām stundām slējās tevis celtā māja, staigā ugunsdzēsēji, laistot ūdeni un izārdos pēdējās nama sienas.
- Regulāri sazinājāmies savā starpā ar meistariem, uzjokojām.
- Viens no tiem, zinādams Maigoņa brunčumednieka dabu, uzjokoja, ka šo laikam kāds greizsirdīgs sāncensis noveidojis.
- Kad, satiekot Danu, uzjokoju, ka nu viņa beidzot varēs izpriecāties ilgajos brīvajos vakaros, tā teikt – aste gredzenā, viņa teju izplūda asarās.