brākšķoņa
brākšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brākšķoņa | brākšķoņas |
| Ģen. | brākšķoņas | brākšķoņu |
| Dat. | brākšķoņai | brākšķoņām |
| Akuz. | brākšķoņu | brākšķoņas |
| Lok. | brākšķoņā | brākšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → brākšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņiem visiem dvēselē ir mazliet trokšņa no vilcienu mūžīgās brākšķoņas un rībēšanas, un viņi nemazdrusciņ nav ziņkārīgi, jo ir pieraduši, ka ik brīdi viņiem garām slīd neskaitāmi sveši likteņi, aiz kuriem nepaliek nekādu pēdu.