saraukties
saraukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saraucos | saraucamies | saraucos | saraucāmies | saraukšos | sarauksimies |
| 2. pers. | saraucies | saraucaties | saraucies | saraucāties | sarauksies | sarauksieties, sarauksities |
| 3. pers. | saraucas | saraucās | sarauksies | |||
Pavēles izteiksme: saraucies (vsk. 2. pers.), saraucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saraucoties (tag.), saraukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarauktos
Vajadzības izteiksme: jāsaraucas
1.Refl. → saraukt(1); tikt sarauktam.
2.Refl. → saraukt(2); tikt sarauktam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Miglas vāli saraucās kopā un saveidoja Punzius figūru.
- Pasaule bija saraukusies tik pēkšņi, ka man aizrāvās elpa!
- Man bija ienācis prātā Martīns, un es neviļus saraucos.
- Krunciņas notāres pierē te pazuda, te atkal saraucās.
- Vienmēr, kad Marija dusmojās, viņas uzacis saraucās, bet nāsis iepletās.