sīcoņa
sīcoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīcoņa | sīcoņas |
| Ģen. | sīcoņas | sīcoņu |
| Dat. | sīcoņai | sīcoņām |
| Akuz. | sīcoņu | sīcoņas |
| Lok. | sīcoņā | sīcoņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par skaņu sauc arī dzirdes bojājumu rezultātā radušos sīcoņu ausīs - tinnītu.
- Viņš redzēja netīrās pilsētas — nospiedošās kloākas, kuras, pilnas izkārnījumu smirdoņas un zili spīdīgo mušu sīcoņas.
- Aiz tām - debesu zilgmainums, spiedīgs un nekustīgs gaiss, kas pārpilns iemidzinošās kukaiņu sīcoņas un šķīstošu tomātu smakas, kupli un zaļi koki.
- Daļa lietotāju ir novērojuši nevēlamus trokšņus ( sīcoņu) zvanu laikā, taču kopumā šim telefonam ir pārdomāti stereo skaļruņi.
- Tā sīcoņa ir tik nepatīkama un skaļa, ka ir dzirdama pat no istabas otra stūra.